Cassina: Simon Collection

Simon International kompānija tika nodibināta 1968, gadā, kad Dino Gavina un Maria Simoncini iepazinās ar tā laika ietekmīgākajiem arhitektiem un modernās mākslas pārstāvjiem, lai popularizētu un attīstītu itāļu dizainu.

Kompānijas uzdevums bija veidot kulta kolekcijas dizaina entuziastiem, un tā darbojās arī kā kultūras izplatītāja un nesēja. Šīs vērtības Simon International dala ar vēl vienu vēsturisku kompāniju: Cassina.

2013. gada jūlijā Cassina pārņēma Simon brendu, tādējādi apvienojot divus iespaidīgus itāļu dizaina vēstures veidotājus. Abu kompāniju dibinātāji Dino Gavina un Cesare Cassina vienojās par katras puses individuālo virzienu, kā arī dibināja gaismas objektu kompāniju Flos, lai piedāvātu pilnu produktu klāstu.

Kad 1962. gada katalogā Gavina ievietoja 1920. gadu mēbeles, kuru dizainu veidojis Marcel Breuer, Cassina ieguva Le Corbusier, Pierre Jeanneret un Charlotte Perriand veidotās mēbeles.

Abas kompānijas turpināja sadarboties ar labākajiem dizaineriem, paralēli organizējot izstādes un kultūras pasākumus, lai izskaidrotu un popularizētu savu pieeju estētiskajiem ideāliem.

Abi meklēja jaunus izpausmes veidus, izmantojot ikdienas dizainu, ko iespējams pārveidot par kultūras valodu. Cassina to darīja ar Bracciodiferro kolekcijas palīdzību, kamēr Dino Gavina sadarbojās ar tādiem slaveniem sirreālistiem kā Man Ray un Meret Oppenheim, veidojot Ultramobile kolekciju.

Apvienojoties abām kompānijām, tiek piedāvāts plašākais vēsturiski nozīmīga un ikoniska dizaina klāsts. Itāļu kultūra un augstākā kvalitāte ar pārlaicīgām īpašībām. 

Cassina: Simon Collection

Simon International was established in 1968 when Dino Gavina and Maria Simoncini (from whom the company took its name) met some of the most influential names in architecture and modern art, to advance the great tradition of Italian design in the 1960s. The contribution of both cultural experience and manufacturing expertise converged to generate a cult collection for enthusiasts of design. The furniture designs became synonymous with a company that managed to act as a cultural promotional vehicle.

This was not the only company to encompass all the above values as is evident from the path taken by another historical company: Cassina.

The acquisition by Cassina of the Simon brand (in July 2013) merges two significant contributors to the history of Italian design.

The founders of these two companies, Dino Gavina and Cesare Cassina decided that Cassina would

be the company to develop padded items and chairs while Gavina would take care of the furniture; they also established a contemporary lighting company (Flos, founded in 1962) to provide a complete range of interior furnishings for the new domestic environments of the era.

Gavina put the 1920s furniture designed by Marcel Breuer into its 1962 catalogue, but decided against including the 1929-designed furniture of Le Corbusier, Pierre Jeanneret and Charlotte Perriand considered to be too artisanal at the time; these designs were therefore transferred to Cassina in 1964 where they understood the untapped potential and set out to make the designs a worldwide success.

Both companies continued to collaborate with the best designers of the time, meanwhile organizing exhibitions and cultural events to promote their aesthetic ideals and ideas.

Both explored new ways of expression via everyday designs that were transformed into cultural talking points: Cassina through the Bracciodiferro collection and Dino Gavina through the Ultramobile collection by Simon, which led it to collaborate with renowned surrealist artists such as Man Ray and Meret Oppenheim.

The union of both companies offers the widest range of historically important and iconic design. Italian culture and highest quality with timeless characteristics. 

1 + 2 = jaunumi no Cassina

Es neesmu dizaineris, saka Jean Nouvel, bet gan arhitekts, kurš veido dizainu.

Jean Nouvel darbu iezīmē visu līmeņu domātāju un arhitektu tradīcijas. Urbānists un arhitekts Jean Nouvel ir arī dizaineris, bet viņš atsakās no kategorijām:

Es nenodalu brīžus, kad es zīmēju krēslu vai kad es domāju par arhitektūru; es domāju, ka katrs projekts ir kopējā dizaina plāns. Katram uzdotajam jautājumam es meklēju ‘elementāru’ objektu, kura beidzamā forma atbilst idejas ‘esencei’. Piemērota, unikāla atbilde, kas var būt par pierādījumu mūsu laikmetam un civilizācijai gan kultūras, gan tehnoloģiju ziņā.

Jean Nouvel uzsāka JND (Jean Nouvel Design) 1995. gadā, lai sadarbotos ar arhitektūras kompāniju (Ateliers Jean Nouvel) ar tās specifiskajām dizaina aktivitātēm. Jean Nouvel Designs sastāv no multidisciplināras grupas, kas darbojas gan interjera dizaina jomā, gan scenogrāfijas jomā, gan vizuālajās komunikācijās. Kopš savas dibināšanas Jean Nouvel Design ir attīstījuši un izveidojuši vairāk nekā simtiem objektu un mēbeļu.

Man vienmēr ir patikusi, Jean Nouvel saka, ideja par kaut ko, kas var pārvērsties par vēl ko citu; 1=2 galds, kuru pirms pāris gadiem izlaida Zeritalia un kuru šodien no jauna piedāvā Cassina, radās no vienkāršas idejas: tev ir divi sakraujami galdi: ja tu izmaini kāju augstumu un tu pacelt vienu no galdiem, lai abus savienotu, rezultātā izveidojas viens liels galds! Šī ir centrālā ideja: izveidot vairākas lietas, sākot no vienas; uztvert dažādas dimensijas un piedāvāt dažādus pielietojumus.

1=2 klāsts balstās sistēmā, kurā divi sakraujami galdi nodrošina automātisku nolīmeņošanos, kad tie tiek savienoti. Klāsts piedāvā galdus un konsoles mājām vai birojiem. Sākotnēji 1=2 ģimene tika veidota no 12 mm bieza norūdīta stikla, bet šodien tā ir pieejama 15 mm biezumā, kā arī dažādās krāsās. Kājas ir veidotas no noslīpēta nerūsējošā tērauda un ir piestiprinātas pie stikla virsmas ar optisko piesaisti. 

1 + 2 = news for Cassina

I am not a designer Jean Nouvel says, but an architect that makes design.

Jean Nouvel’s work is inscribed in the tradition of thinkers and draftsmen architects at all levels. Urbanologist and architect, Jean Nouvel is also a designer but he rejects categories:

I do not make any difference between when I draw a chair and when I think about an

architecture; I think that every project is a plan of total design. For every question made, I look for the “elementary” object, whose final shape corresponds to the “essence” of the idea. A suitable, unique answer which can testify our period and our civilization both culturally and technically.

Jean Nouvel created JND (Jean Nouvel Design) in 1995, in order to cooperate with the AJN architecture company (Ateliers Jean Nouvel), with its specific design activity. Jean Nouvel Design consists of a multidisciplinary group which operates both in the field of interior design, in scenography and in visual communication. Since its foundation, Jean Nouvel Design has

developed and edited more than hundreds of objects and furnitures.

I have always loved, Jean Nouvel states, the idea of something that can turn into

something else; the 1=2 table, which was launched by Zeritalia a few years ago and which Cassina re-edits today, was created from a simple idea: you have two small stacking tables: if you change the height of the feet, when you lift one of the tables up in order to flank it to the other, the result is a big table! This is the central idea: doing several things starting from only one; perceiving different dimensions and offering different uses

.

The 1=2 range is based on a system of two stacking tables that ensure an automatic

leveling when they are pulled together. The range includes tables and consoles for a

domestic use or for the office. Initially realized in a 12 millimeters toughened glass,

nowadays the 1=2 family is realized in a 15 millimeters toughened glass and in several colours. The feet, which integrate unidirectional castors, are made of brushed stainless steel and are fixed to the glass surface with an optical bonding.

Jauna, Le Corbusier veltīta grāmata

A new book dedicated to Le Corbusier

Charles-Édouard Jeanneret, kurš labāk pazīstams ar pseidonīmu Le Corbusier (1887.-1965.) bija arhitekts, dizainers, urbānists un rakstnieks, kurš šobrīd pazīstams kā viens no modernās arhitektūras pionieriem. Dzimis Šveicē, Le Corbusier kļuva par Francijas pilsoni 1930. gadā. Le Corbusier piecdesmit gadus ilgās karjeras laikā viņa projektētās ēkas ir tikušas uzceltas gan Eiropā, gan Indijā un Amerikā.

Le Corbusier atstātais mantojums ir apbrīnojami daudzveidīgs un nozīmīgs. Tā kā līdz šim plašākais, publicētais pētījums ir  Willy Boesiger grāmata “Oeuvre Complète”, kas pārsvarā koncentrējas uz Le Corbusier arhitektūru, tad jaunā grāmata “Le Corbusier. Furniture and interiors 1905-1965” sniedz pilnīgu pārskatu komplektā ar darbu sarakstu un esejām. Arthur Rüegg ir veltījis desmit gadus šī apjomīgā darba veidošanai, kā arī kopš 1998. gada darbojies Le Corbusier fonda paspārnē.

Šajā grāmatā aplūkojami aptveni 340 objekti, no kuriem daži tapuši, sadarbojoties ar Pierre Jeanneret un Charlotte Perriand. Liela daļa no tiem joprojām tiek ražoti kompānijā Cassina. Sākotnējā perioda dizains (sākot no 1906. gada) ir mazāk pazīstams, bet tam seko leģendārie 1920.-1930.gadu projekti, ar LC2 un LC4 priekšgalā. Atmetot dekoratīvo mākslu un koncentrējoties uz industriālu racionālismu, Le Corbusier mēbeles pēc 1940. gada pieņem absolūta minimisma veidolu. Piemēram, soliņš koka kastes formā, kurš tika izgatavots Cabanon.

Lai radītu labāku Le Corbusier mēbeļu un interjeru izpratni, Arthur Rüegg piedāvā svarīgāko terminu definīcijas: Tipa objekts apzīmē objektus, kas izpilda pamatfunkcijas. Formām būtu pastāvīgi jāattīstās, jo mērķis ir aizvietot tradicionālos mēbeļu veidus ar universāli pielietojamām tipa-mēbelēm. Termins Gesamtkunstwerk apraksta objektu izvietojumu kopīgā veidolā, kas nav loģisks ansablis, bet gan atsevišķu objektu kolāža.

Lai iegūtu priekšstatu par Le Corbusier dizaina rašanās fonu, ir vērts aplūkot viņa paša mājokļu iekārtojumu. Dažādu objektu kombinācijas liek sajust to īpašnieka svarīgāko dzīves mirkļu tuvumu.
Turklāt jāņem vērā, ka Le Corbusier vienmēr izmantoja savu māju kā laboratoriju analīzei, kā arī dažādu iekārtojumu un objektu izmēģināšanai.

Arthur Rüegg grāmata Le Corbusier. Furniture and interiors 1905-1965, Scheidegger&Spiess, Cīrihe, 2012

www.scheidegger-spiess.ch

  

Charles-Édouard Jeanneret (1887-1965) who is better known with the pseudonym Le Corbusier was an architect, designer, urbanist and writer who is known as one of the pioneers of modern architecture. Born in Switzerland Le Corbusier became a citizen of France in 1930. During the 50 years of Le Corbusier’s career, his buildings have been built throughout Europe, India and America.

Le Corbusier has bequeathed us with a very diverse oeuvre. As up till now the biggest published research has been Willy Boessinger’s “Oeuvre Complète” that mostly concentrates on Le Corbusier’s architecture, the new book “Le Corbusier. Furniture and interiors 1905-1965” gives a complete overview together with a list of works and essays. Arthur Rüegg has dedicated ten years to creating this extensive research and has been working with Le Corbusier Foundation since 1998.

The book presents around 340 objects, some created in collaboration with Pierre Jeanneret and Charlotte Perriand, a number of them are still in production today at Cassina. The designs from the earlier period (from 1906 onwards) are lesser known, but they are followed by the legendary designs of 1920’s-1930’s with LC2 and LC4 leading the way. By breaking the ties with decorative arts and concentrating on industrial rationalism, the furniture of Le Courbusier after 1940 employs absolute minimism. For example, the stool in the form of a wooden box for Cabanon.

To create a better understanding of Le Corbusier’s furniture and interiors, Arthur Rüegg offers definitions of the key terms: Type-object refers to objects that fulfil basic functions. Forms should be subject to continuous development, whereby the aim is to replace traditional types of furniture with universally applicable type-furniture. The term Gesamtkunstwerk describes the arrangement of objects into an overall image, whereby this is not a coherent ensemble that has been thought through down to the smallest detail but a collage of stand-alone products.

Against the backdrop of his design work, it is also worth taking a look at how Le Corbusier decorated his own homes. Combinations of various objects give a feeling of the proximity of their owner’s key moments in life. Plus it’s important to remember that Le Corbussier used his own home as a laboratory for analysis and for trials of various interiors and objects.

Arthur Rüegg - Le Corbusier. Furniture and interiors 1905-1965, Scheidegger&Spiess, Zurich, 2012

 www.scheidegger-spiess.ch