Paklāju māksla: Chillida kolekcija no Nanimarquina

The art of rugs: Chillida collection from Nanimarquina

Kompānija Nanimarquina šogad prezentē vienu no oriģinālākajām paklāju kolekcijām pasaulē. Pārvēršot spāņu mākslinieka Eduardo Chillida mākslas darbus izsmalcinātos paklājos, Nanimarquina pārsteidz ar savu spēju apvienot dizainu, mākslu un funkcionalitāti, piedāvājot saviem klientiem neatkārtojamus interjera elementus. Eduardo Chillida daiļrade ietver sevī lielākos 20. gadsimta mākslas sasniegumus, tādēļ Nanimarquina ir izveidojuši Chillida kolekciju, kuras pamatā ir hronoloģiska viņa darbu izlase, sākot no 1948. gada Figura Humana līdz 1966. gada Collage, kas ilustrē darba procesu pirms viņa slavenākās skulptūras Peine del Viento tapšanas. Paklāju kolekcijā arī ir iekļauti divi attēli ar viņa slavenajām rokām no 1990. gadiem, kā arī 1993. un 1994. gada Gravitación, kur viņš rada jaunu reljefa formu – skulptūru, kas veidota no papīra.

Visi šie darbi ir pārveidoti rūpīgos, ar rokām taisītos paklājos, izmantojot dažādas tehnikas un dažādus materiālus (vilnu, zīdu un mohēru), lai perfekti attēlotu Eduardo Chillida mākslas darbu esenci.

Eduardo Chillida ir dzimis 1924. gada 10. janvārī San Sebastián pilsētā, un 1943. gadā devās uz Madridi, lai studētu arhitektūru. 1947. gadā viņš nolēma turpināt izglītoties citā virzienā un sāka mācīties zīmēt Círculo de Bellas Artes.

Nonākot Parīzē, Eduardo Chillida sāka veidot skulptūras, izstādot vienu no saviem darbiem Salón de Mayo. Kad mākslinieks pārcēlās uz Hernani pilsētu, viņš atklāja dzelzs vilinājumu un izveidoja savu pirmo darbu no šī materiāla – Ilarik.

Jau pēc trim gadiem notika pirmā Chillida personālizstāde Madridē un tajā pašā gadā Aranzazu bazilika pasūtīja māksliniekam durvis. 1958. gadā Chillida 29. Venēcijas biennālē saņēma starptautisko galveno balvu tēlniecībā, kas tikai uzsāka viņa apbalvojumiem bagāto karjeru. Mākslinieka darbi ir sastopami vairāk kā 20 muzejos visā pasaulē, un viņa izstādes ir notikušas gan Berlīnē, gan Londonā, gan Ņujorkā.

Eduardo Chillida mākslas darbi publiskajai telpai sastāda lielu daļu viņa daiļrades un ir aplūkojami gan Madridē, gan Lundā, gan Teherānā, gan Barselonā un Gernikā.

2000. gadā tika atklāts Chillida-Leku muzjes, kas šobrīd izstāda lielu daudzumu mākslinieka darbu, kuri pastāvīgi tiek iekļauti dabiskajā vidē.

2002. gada 19. augustā Eduardo Chillida aizgāja mūžībā, tā arī nesagaidot sava lielā sapņa – Tindaya projekta (publisks piemineklis pašā kalnu viducī) – īstenošanos.

This year the company Nanimarquina presents one of the most original rug collections in the world. By transforming the Spanish artist Eduardo Chillida’s artworks into sophisticated rugs, Nanimarquina surprises with its ability to unite design, art and functionality, thus offering their clients unique interior elements. The oeuvre of Eduardo Chillida includes some of the greatest accomplishments in 20th century arts, which is why Nanimarquina have created the Chillida collection, which is based on a chronological selection of this works, beginning with the 1948 Figura Humana up to the 1966 Collage, which illustrates the work process before the creation of his most famous scupture Peine del Viento. The rug collection also includes two images of his famous hands from the 1990s, as well as Gravitación 1993 and 1994, where he creates a new form of relief by making a sculpture from paper.

All these works are carefully transformed into handmade rugs, using different techniques and materials (wool, silk and mohair) to mirror the essence of Eduardo Chillida’s artworks.

Eduardo Chillida was born on January the 10th, 1924 in San Sebastián, and in 1943 went to Madrid to study architecture. In 1947 he decided to continue his education in a different direction and began learning to draw in Círculo de Bellas Artes.

Arriving in Paris, Eduardo Chillida began to make sculptures, exhibiting one of his first works in Salón de Mayo. When the artist moved to Hernani, he discovered the appeal of iron and created his first work from the material – Ilarik.

After already three years the first Chillida solo show took place in Madrid and the same year the Basilica of Aranzazu commissioned a door from the artist. In 1958 Chillida received the International Grand Prize for Sculpture in the 29th Venice Biennal, which only began his award-winning career. The artist’s works can be seen in more than 20 museums all over the world, and he’s been exhibited in such cities as Berlin, London and New York.

Public works were a big part of Eduardo Chillida’s oeuvre and are visible in Madrid, Lund, Tehran, Barcelona and Guernica.

The Chillida-Leku museum was opened in 2000 and at the moment it exhibits a big part of the artist’s work, which constantly engages with the natural environment.

Eduardo Chillida passed away on the 19th of August, 2002, without living to see the completion of his big dream – Tindaya project, a public monument in the heart of mountains.

Koka arhitektūras otrā elpa: Zirgu pasts

New breath for wooden architecture: Zirgu pasts

Šī gada 1. septembrī gaidāmi lieli svētki – plašākai publikai tiks atklāta atjaunotā Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja Zirgu pasts. Atklāšanas ceremonijas laikā tiks izrādītas renovētās telpas, kuru rekonstrukcijas process bijis grūts un sarežģīts, jo bija nepieciešams saglabāt un cienīt senās ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī jāveic tās pielāgošana specializētam mācību procesam.

1826. gadā celtā koka ēka Dzirnavu ielā 46 ir LKA Teātra un Audiovizuālās mākslas katedras Teātra studiju bāzes ēka  un savā 19 gadus ilgajā mūžā ir izmācījusi vairākas aktieru un teātra režisoru paaudzes. Pirmo reizi jaunie teātra censoņi Zirgu pasta telpās ienāca 1993. gada 10. decembrī profesoru Annas Eižvertiņas, Edmunda Freiberga un Pētera Krilova vadībā. Visa skaistā koka celtne nonāca LKA rīcībā 1997. gada rudenī, kad tā tika pārņemta no Lietišķās mākslas koledžas. Nosaukums Zirgu pasts ēkai dots tādēļ, ka blakus iekšpagalmā atrodas īsta agrākā zirgu pasta mūra ēka, uz kuras fasādes joprojām redzamas divas zirgu galvas.  LKA rekotrs Jānis Siliņš uzsver, ka pēc rekonstrukcijas Zirgu pasts būs modernākais mazais teātris Latvijā, kā arī pirmā – īpaši šim uzdevumam būvētā – mazā teātra zāle.

Tādējādi, iebūvējot modernas tehnoloģijas un iekārtas vecajā koka namā, Latvijas Kultūras akadēmija var lepoties ar pirmo mācību telpu Latvijā, kas atbilst topošo dramatiskā teātra aktieru, režisoru un laikmetīgās dejas horeogrāfu profesionālajai apmācībai.

Projektēšana: SIA „Arhitektu birojs Krasts”

Rekonstrukcijas būvdarbi: SIA „RE&RE”

Būvuzraudzība: SIA „Forma 1”

Projekta vadītāja: Sanda Putirska

Foto: Ritvars Skuja, Dienas mediji

Foto: Juris Jonelis

A big celebration is in order – on the 1st of September, 2012 the renovated theatre house Zirgu pasts of the Latvian Culture Academy will be opened for a wider public. During the opening ceremony it will be possible to see the renovated premises, whose reconstruction process has been hard and complicated, as it was necessary to maintain and respect the building’s culturally historical heritage and importance, as well as to adjust it to the specialized study process.

The house on Dzirnavu street 46 was built in 1826 and it’s the headquarters of LCA’s Theatre and Audiovisual Arts department’s Theatre Studies. During its 19 year old life it has taught numerous generations of actors and theatre directors. The new theatre generation came into the premises of Zirgu pasts on the 10th of december, 1993 led by professors Anna Eižvertiņa, Edmunds Freibergs and Pēteris Krilovs. The whole beautiful wooden building came in the posession  of LCA in the autumn of 1997, when it was passed on by the College of Applied Arts. The name Zirgu Pasts [horse postal office] is attached to the building because next to it in the inner yard there is an actual former horse postal office building that still has two horse heads on its facade. The rector of LCA Jānis Siliņš underlines that after the reconstruction Zirgu pasts will be the most modern small theatre in Latvia, as well as the first – especially built – small theatre hall.

Thus, by incorporating modern technologies and equipment in the old wooden building, LCA can be proud of providing the first teaching premises in Latvia that corresponds to the professional training of future actors and directors of dramatic theatre, as well as horeographers of contemporary dance.

Designing: SIA „Arhitektu birojs Krasts”

Reconstruction building: SIA „RE&RE”

Construction monitoring: SIA „Forma 1”

Project leader: Sanda Putirska

Sveicam Latvijas pārstāvjus Venēcijas biennāles 13. Starptautiskajā Arhitektūras izstādē Kopīgs Pamats (Common Ground)!

We congratulate Latvian representatives in the 13th International Architecture Exhibition Common Ground of the Venice Biennal!

Šodien, 27. augustā pl. 15.30 Venēcijā notiks Latvijas ekspozīcijas Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā svinīgā atklāšana.

„Viena no Venēcijas pazīmēm ir spoguļošanās. Pirmkārt – tās ūdeņos. Tur tā vispirms atspīd pati sevī. Taču var iegūt arī dubulto atspulgu, kur Venēcijā iebraucis rīdzinieks atspīdumā redz gan Venēcijas, gan Rīgas aprises, kas brīžiem saplūst neskaidrā, jaunā identitātē, bet brīžiem – atsedz spožākos atmiņu kadrus ar konkrētām Rīgas vietām, kas tuvas ikvienam rīdziniekam”. Tā avīzes Diena pielikuma Kultūras Diena speciālizlaidumam Latvijas ekspozīcijas ideju apraksta tās kuratore Ieva Kulakova.

Šis Latvijas ekspozīcijai Venēcijas biennālē veltītais Kultūras Dienas speciālizlaidums Rīga Venēcijā no 25. augusta ir pieejams bez maksas Rīga 2014 radoši informatīvajā telpā Esplanāde 2014. Šajā izdevumā iespējams izlasīt gan par Rīgas ielas Venēcijā saturu, instalācijas idejisko pamatojumu, projekta realizāciju, kā arī radošās komandas un ekspozīcijas goda komisāra Andra Kronberga viedokļus.

Other Side Studio un tās dibinātājs Helvijs Savickis, mākslas zinātniece Ieva Kulakova, arhitekte Līga Apine, kā arī Andris Kronbergs veido radošo komandu, kuri ir ienesuši Venēcijā ne tikai tēraudā iegravētus Rīgas arhitektūras mirkļus, bet arī veltījumu Rīgas koka arhitektūrai un tās nozīmīgajam iespaidam uz 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas koptēlu un dvēseli.

Arī xcelsior sveic Latvijas pārstāvjus ar veiksmīgi uzstādītu ekspozīciju un vēlam veiksmi Venēcijas biennāles Starptautiskajā arhitektūras izstādē, kas norisināsies no 29. augusta līdz 25. novembrim.

Papildus informācija par Latvijas ekspozīciju Venēcijā:

www.innerfreedom.lv

facebook.com/InnerFreedomLV

twitter.com/innerfreedomlv

Foto: https://www.facebook.com/InnerFreedomLV

Photos from: https://www.facebook.com/InnerFreedomLV

Today, on the 27th of August at 15.30 the official opening of the Latvian exhibition Inner Freedom. Riga Street in Venice will take place.

„One of Venice’s characteristics is reflecting. First of all – in its waters. There it reflects, first of all, in itself. But it can obtain a double reflection, where a Riga inhabitant that’s visiting Venice can see in the reflection the outlines of both Venice and Riga, which sometimes blend together in a blurry, new identity, but sometimes – reveals the brightest episodes of memory with specific spots of Riga, dear to every inhabitant of Riga.” Thus the curator of the Latvian exhibition explains its idea to the special edition of the Kultūras Diena appendix of the newspaper Diena.

This special edition of Kultūras Diena, devoted to the Latvian exhibition in Venice Biennal, Riga in Venice, is available for free from the 25th of August in the Riga 2014 creative-informative space Esplanāde 2014.  This edition features information on the content of Riga Street in Venice, the main idea behind the installation, the project’s realization, as well as the views of the creative team and the honorary comissar Andris Kronbergs.

Other Side Studio and its founder Helvijs Savickis, art historian Ieva Kulakova, architect Līga Apine, as well as Andris Kronbergs shape the creative team that has brought into Venice not only moments from Riga’s architecture, engraved in steel, but also a dedication to Riga’s wooden architecture and its strong impression on the image and soul of the 2014 European culture capital.

Thus xcelsior too congratulates the Latvian representatives with a succesfully set exhibition and wishes the best of luck in the International Architecture exhibition in the Venice Biennal that will take place from the 29th of August to the 25th of November.

Additional information about the Latvian exhibition in Venice:

www.innerfreedom.lv

facebook.com/InnerFreedomLV

twitter.com/innerfreedomlv

Nansī pilsēta uzgavilē dizainerim Jean Prouvé

Nancy celebrates the designer Jean Prouvé

Francijas pilsēta Nansī, kurā dzimis slavenais inovators un iedvesmotais būvnieks Jean Prouvé, piemin savu slaveno iemītnieku ar divām jaunām, viņam veltītām pastāvīgajām izstādēm. Četras īpašas izstādes tiks veltītas viņa dzīvei un darbam, bet vēl viena – viņa mīlestībai pret dizainu un kolekcionēšanu. Pilsētā ir arī izveidoti īpaši gidu maršruti, kas interesentiem parāda vairākas mājas, kuru celtniecībā vai arhitektūras komponentu izstrādē ir iedalījies pats dizainers.

Musée des Beaux-Arts, kas atrodas La Place Stanislas ir izveidota “Salle Prouvé”, kurā aplūkojami dažādi aizlienēti vai ziedoti priekšmeti, no kuriem daļa ir tieši saistīta ar Nansī pilsētu. Piemēram, ir iespēja apskatīt mēbeles, kuras dizainers izveidoja īpaši universitātes studentu dzīvojamajām telpām sākot no 1930. gada. Papildus gultām, galdiem un krēsliem,  Jean Prouvé studija arī izveidoja studentu atpūtai paredzētus klubkrēslus.

Īpaša izstāde ir veltīta jaunatklātajai Prouvé „Maison Tropicale”, kuru šobrīd uzskata par mobilas konstrukcijas manifestu. Amerikānis Robert M. Rubin kopā ar savu sievu iegādājās vienu no trim prototipiem, kuru pēc nāves novēlēja Parīzes Pompidū centram. Šobrīd puse no mājas ir rekonstruēta muzeja iekšējā pagalmā, kā arī ir izstādīti iekštelpu modeļi, fotogrāfijas, detaļas, zīmējumi un 1940. gadu beigu publikācijas, kas iegūtas no Nansī reģionālajiem arhīviem.

Visas Prouvé ģimenes radošā darbība ir apskatāma gan muzejā, gan Nansī pilsētā – paša Jean Prouvé, viņa dēla Claude, kā arī dizainera jaunākā brāļa Henri zīmējumi un skices. Netālu atrodamas arī Prouvé tēva Victor Prouvé gleznas – viņš iemiesoja Nansī jūgendstila pusi, kā arī bija École de Nancy direktors.

Ja Musée des Beaux-Arts parāda „multi-talantīgu mākslinieku”, Lotringas muzejs tikko atjaunotajā Palais Ducal koncentrējas uz „labākas nākotnes celšanu”, par ko Prouvé cīnījās ne tikai kā pretošanās kustības dalībnieks, bet arī kā jauns priekšnieks. Viņš organizēja pārtikas izdali saviem darbiniekiem pēckara laikā, un kā uzņēmējs un inovators rekonstrukcijas laikā veidoja un ražoja viegli izgatavojamas mājas kara upuriem Lotringā.  Plaša hronika arī stāsta par dizainera ģimenes un profesionālo dzīvi. Lielākais trieciens nāca, kad Prouvé tika izstumts pats no savas kompānijas. Dzīvojot savā darbnīcā, dizainers nebija biroja cilvēks, tāpēc arī, sākot no 1956. gada Parīzes galerists Steph Simon kļuva par Prouvé projektu ekskluzīvo piegādātāju.

Prouvé prakses un agrīnie darbi kā ornamentu kalējam ir mazās, bet detalizētās izstādes centrālais punkts Musée de l’École de Nancy (muzejs, kas veltīts jūgendstilam). Ārpuspilsētas Musée de l’Histoire du Fer piedāvā jauno “Espace Jean Prouvé”, kas dokumentē dizainera metodoloģiju un viņa vēlīnos darbus pie fasāžu konstrukcijām ar vairākiem iespaidīgiem piemēriem, kā arī liela apjoma konstrukcijām muzeja dārzos. Claude Prouvé arī bija iesaistīts paša Dzelzs Vēstures muzeja būvniecībā.

“L’Emotion Design” izstāde Galeries Poirel telpās prezentē kaislīgā kolekcionāra biogrāfiju, un to ilgstošā laika posmā veidoja Alexander von Vegesack – Vitra Design Museum dibinātājs.

Izstāžu laikā publiski būs pieejama arī Jean Prouvé privātā rezidence. Mirkli pirms dizainers tika izstumts pats no savas kompānijas, viņš izveidoja pieminekli modernismam, izmantojot pāri palikušus, jau gatavus elementus no savas rūpnīcas. Ēka tika rādīta arī Arte raidījumu sērijā „Baukunst” (Ēku māksla). Šobrīd ēka pieder pilsētai, un šī dzīvīgā telpa ir izīrēta prasmīgam arhitektam, neiegūstot muzejiem bieži raksturīgo statiskumu.

Nansī pilsētas veltījums lieliskajam eksperimentālās būvniecības praktiķim būs aplūkojams līdz 28. oktobrim.

www.jeanprouvenancy2012.com
www.ot-nancy.fr

Izmantota informācija no http://www.stylepark.com

French city Nancy – where the famous innovator and visionary constructor Jean Prouvé was born – celebrates its renown native with two new permanent exhibitions in honour of the brilliant designer. Four special exhibitions will be dedicated to his life and work, but another one to his passion towards design and collecting. There are special guided tours in the city that will show visitors a number of buildings, whose construction Prouvé was involved in, or for which he created entire architectural components.

The Musée des Beaux-Arts to be found on La Place Stanislas now boasts a “Salle Prouvé”, which holds new acquisitions, donated items and loan works, some of which even make a direct reference to Nancy. Such as the furniture Prouvé designed for the University’s student residences from 1930 onwards. Besides beds, tables and chairs, Jean Prouvé’s studio also produced relaxing armchairs for the students.

One special exhibition is dedicated to the rediscovery of Prouvé’s “Maison Tropicale”, which is now presented as a manifesto for mobile construction. American Robert M. Rubin and his wife acquired one of three prototypes and subsequently bequeathed this to Paris’ Centre Pompidou. Now one half of the house has been reconstructed in the museum’s inner courtyard, while inside models, photos, details, drawings, and contemporary publications from the late 1940s taken from Nancy’s regional archives are on display.

The creative life of the whole Prouvé family can be seen in both the museum and city of Nancy - Jean Prouvé’s, his son Claude’s, as well as the younger brother Henri’s drawings and draft illustrations. Just a few steps away, visitors can view paintings by Prouvé’s father Victor Prouvé, who symbolizes the Nancy of Art Nouveau and was the director of the École de Nancy.

While the Musée des Beaux-Arts presents the “artist of many talents”, the Museum Lorrain in the freshly refurbished Palais Ducal focuses on “building a better future”, which Prouvé not only fought for as a resistance fighter, but also as a young boss who organized food provisions for his employees in the aftermath of the war and a businessman and innovator in the period of reconstruction, conceiving and manufacturing easy-to-build homes for Lorraine’s war victims.

An extensive chronicle also sheds light on his checkered family history and professional life. One particularly large blow for Prouvé was when he was ousted from his own company. Prouvé once said that he wasn’t the office type and lived in the workshop, so as of 1956, Paris-based gallerist Steph Simon was the exclusive distributor of the existing designs.

Prouvé’s apprenticeship and early works as an ornamentalist blacksmith are the focal point of the small, but detailed exhibition in Musée de l’École de Nancy (which is devoted to Art Nouveau). In the Musée de l’Histoire du Fer, just outside the city to the south, visitors will find the new “Espace Jean Prouvé”, which documents the designer’s methodology and his later work on façade constructions with some impressive examples and even presents large-scale constructions in its gardens. Claude Prouvé created this piece and was also involved in the construction of the Iron History Museum itself.

“L’Emotion Design” exhibition in the Galeries Poirel space presents the passionate collector’s biography and it was created over a long period of time by Alexander von Vegesack – the founding director of Vitra Design Museum.

During the exhibitions the private residency of Jean Prouvé will be open for public. Shortly before being pushed out of his own company, he created a monument for Modernity, by using leftover and pre-fabricated elements from his own factory. The building was featured on the Arte series „Baukunst”. The building currently belongs to the city, and this vibrant space has been leased to a skilled architect, without obtaining the ofen stiff nature of museums.

Nancy’s dedication to the amazing practitioner of experimental construction will be open for visitors until the 28th of October.

www.jeanprouvenancy2012.com
www.ot-nancy.fr

Information from: http://www.stylepark.com

Latvija piedalās starptautiskajā arhitektūras biennālē Venēcijā

Latvia takes part in the international architecture Biennale in Venice

Lolita Rūsiņa, Kultūras Ministrija:

No šā gada 29. augusta līdz 25. novembrim notiks Venēcijas biennāles 13. Starptautiskā arhitektūras izstāde „Kopīgs pamats“, kurā līdzās 55 valstīm būs apskatāma arī Latvijas ekspozīcija − „Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā“. Dalība Venēcijas biennālē  ir valstiski nozīmīgs notikums, kas veicina Latvijas iekļaušanos pasaules arhitektūras apritē. Izvēlētā Latvijas ekspozīcijas tēma dod iespēju iepazīstināt starptautiskās arhitektūras biennāles apmeklētājus ar Rīgu kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, runājot par Latvijas līdzdalības nozīmīgumu, uzsver, ka viena no Kultūras ministrijas prioritātēm ir labvēlīgu priekšnoteikumu radīšana kultūras un radošo industriju attīstībai: „Latvijas dalība Venēcijas biennāles Starptautiskajā arhitektūras izstādē ir valstiski svarīga. Arhitektūras vēsturiskais mantojums raksturo valsts identitāti, savukārt laikmetīgā arhitektūra ir viena no pamanāmākām radošās industrijas nozarēm ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. Tas ir īpaši nozīmīgs ilgtspējīgas un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā, veidojot dialogu ar sabiedrību.” Šajā ekspozīcijā ar mūsdienu arhitektūras izteiksmes līdzekļiem Rīga tiek prezentēta kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.

„Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pamatdoma ir vedināt katru atrast pašam savu Rīgu, mums visiem kopā domāt par savu pilsētu. Tas lieliski sasaucas ar jauno arhitektu ideju Venēcijas biennālei. Venēcijā būs Rīgas iela – kā simboliska skatuve mūsu vēsturei un Eiropas kultūras galvaspilsētas idejai,” pauž nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Latvijas ekspozīcijas moto: „Iekšējā brīvība kā nākotnes domāšanas arhitektūra”. Tā tiek veidota kā autoru atzīšanās mīlestībā dzimtajai pilsētai Rīgai. Ekspozīcija piedāvās apmeklētājam ieskatu dažādos Brīvības ielas fasāžu fragmentos un ēku iekšpagalmos. Latvijas ekspozīcija būs izvietota vienā no Venēcijas senākajiem laukumiem – Svētā Cakārija laukumā, kas varētu nodrošināt lielu apmeklētību, jo atrodas vēsturiski nozīmīgā vietā.

Latvijas instalāciju veido gados jaunu cilvēku komanda – radošā grupa „Other Side Studio“ sadarbībā ar arhitekti Līgu Apini, kuratori Ievu Kulakovu un līdzkuratoru Andri Brinkmani. Ekspozīcijas goda komisārs ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu latviešu arhitektiem, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs. Viņš uzsver Rīgas arhitektūras pievilcību, kas ietverta Latvijas ekspozīcijā, īpaši akcentējot Brīvības ielu. „Visu laikmetu arhitektūras liecības šeit labi sadzīvo blakus, radot pievilcīgu dinamiskas pilsētas raksturu,“ atzīmē arhitekts.

Latvijas dalību starptautiskajā arhitektūras izstādē organizē biedrība “Laikmetīgās mākslas institūts” un Latvijas Arhitektu savienība. Projektu atbalsta Kultūras ministrija, nodibinājums Rīga 2014, Rīgas Dome, „Live Riga“, Valsts Kultūrkapitāla fonds, VAS „Latvijas Valsts meži“. Informatīvie  atbalstītāji – laikraksts „Diena“ un portāls „Delfi“.

Latvija Venēcijas biennāles Starptautiskajā arhitektūras izstādē piedalās piekto reizi.

Papildu informācija par Latvijas ekspozīciju: facebook.com/InnerFreedomLV vai twitter.com/innerfreedomlv

According to Lolita Rūsiņa, Ministry of Culture:

This year the 13^th International Architecture exhibition Common ground will take place in the Biennale of Venice from the 29^th of August to the 25^th of November, and Latvian exhibition Inner freedom. Riga street in Venice will be visible alongside 55 other countries. To participate in the Biennale of Venice is a nationally important event that encourages Latvian integration into the international circulation of architecture. The chosen theme of the Latvian exhibition gives a chance to introduce the visitors of the International Architecture Biennale with Riga as the 2014 capital of European culture.

Talking about the importance of Latvia's participation, the minister of Culture Žaneta Jaunzeme-Grende stresses that one of the priorities of Ministry of Culture is to create beneficial grounds for the development of culture and creative industries: “Latvia's participation in the International Architecture exhibition in the Biennale of Venice is nationally important. Architecture's historical heritage characterizes national identity, and contemporary architecture is one of the most visible spheres of creative industries with a strong potential for growth. It is especially important in creating a sustainable and qualitative living space, creating a dialogue with society.” In this exhibition with tools of contemporary architecture Riga is presented as the 2014 capital of European culture.

“The main idea of Riga as the capital of European culture is to encourage everyone to find one's own Riga and for us all to think about our city together. It links together perfectly with the young architects' idea for the Biennale of Venice. Venice will have a Riga street – as a symbolic stage for our history and the idea of the capital of European culture”, says the manager of Riga 2014 foundation Diāna Čivle.

The moto of Latvia's exhibition is: “Inner freedom as the architecture of future thinking.” It is created as the authors' confession of love to their native city Riga. Exhibition will offer the viewers an insight into various fragments of facades and inner yards of Brīvības street. Latvian exhibition will be placed in one of the oldest squares in Venice – San Zaccaria Square, which could provide a big number of visitors, as it is placed in a historically important spot.

The Latvian installation will be made by a team of young people – the creative group “Other Side Studio” in collaboration with the architect Līga Apine, the curator Ieva Kulakova and the co-curator Andris Brinkmanis. The exhibition's honorary commisary is one of the most important contemporary Latvian architects – the chairman of National Architecture  Council Andris Kronbergs. He stresses the appeal of Riga’s architecture that is included in Latvian exhibition, especially accentuating Brīvības street. „Here all the evidence of architecture from all the centuries co-exists, creating an appealing and dynamic character of the city”, notes the architect.

Latvia‘s participation in the International Architecture exhibition is organized by the society „Institute of Contemporary Art“ and National Architecture Council. The project is supported by the Ministry of Culture, foundation Riga 2014, Riga City council, „Live Riga“, National Culture Capital Foundation, „Latvijas Valsts meži“. Informative supporters – newspaper „Diena“ and portal „Delfi“.

Latvia takes part in the Biennale of Venice International Architecture exhibition for the fifth time.

Additional information about the Latvian exhibition: facebook.com/InnerFreedomLV 

or twitter.com/innerfreedomlv

Jaunā Moroso kolekcija M.a.s.s.a.s.

M.a.s.s.a.s. - the new collection by Moroso

M.a.s.s.a.s. ir jaunā Patricia Urquiola radītā Moroso kolekcija. Tajā ietilpst modulāra dīvānu sistēma ar papildus standarta klubkrēslu, mazu klubkrēslu un mazu galdiņu. Kompaktā un kontrolētā forma kopā ar interesanto auduma piegriezumu veido oriģinālu asimetriju. Izvirzītās vīles iezīmē asāku siluetu, reizē pieklusinot lineāro estētiku. Pati struktūra sastāv no poliuretāna putām, bet īpaši mīkstais tapsējums panākts, savienojot audumu un vatējumu.

Itāļu kompānija Moroso jau kopš 1952. gada veido tapsētas dizaina mēbeles, nodrošinot visaugstāko kvalitāti kopā ar izcilu dizainu. Sadarbojoties ar tādiem starptautiski pazīstamiem dizaineriem kā Ron Arad, Carlo Colombo, Enrico Franzolini, Marc Newson, kā arī izmantojot tīrus un videi nekaitīgus ražošanas procesus, Moroso piedāvā eleganci, komfortu un izturību.

Patricia Urquiola 1996. gadā kļuva par Lissoni Assocciati dizaina grupas vadītāju un līdz ar to ir sadarbojusies ar tādām kompānijām kā Antares-Flos, Boffi, Cassina, Kartell un daudzām citām. Viņas produkcija arī 1999. Un 2001. gadā tikusi izvēlēta Starptautiskajai Dizaina gada grāmatai. 

M.a.s.s.a.s is the new collection by Patricia Urquiola for Moroso. It includes a modular sofa system with the addition of a standard armchair, small armchair and small table. The compact and controlled shape together with the extraordinary cuts of the fabric create an original asymmetry. The raised stitching accentuates a sharper silhouette, at the same time evening out its linear aesthetic. The structure itself consists of polyurethane foam but the particularly soft upholstery is achieved by combining fabric and wadding.

Since 1952 the Italian company Moroso creates upholstered designer furniture providing the highest quality mixed with exquisite design. By collaborating with such internationally renown designers as Ron Arad, Carlo Colombo, Enrico Franzolini, Marc Newson and by using clean and environmentally friendly production processes, Moroso offers elegance, comfort and endurance.

Patricia Urquiola became the head of Lissoni Associate design group in 1996 and thus has collaborated with such companies as Antares-Flos, Boffi, Cassina, Kartell and many others. Also her products have been chosen for the 1999 and 2001 International Design Yearbook.

Pasaku mēbeles

Storybook furniture

Savos darbos pret materiāliem es izturos kā pret dzīviem organismiem. Piemēram, koka gabals nav tikai izejmateriāls. Manā radošajā vīzijā un praksē, tas simbolizē iespēju savienoties ar citiem elementiem. Dažādu komponentu sajaukums piedod gala rezultātam unikālu raksturu. Mākslinieciskās radīšanas procesā man patīk domāt, ka mani priekšmeti 'piedzimst'.

- Valentin Loellmann

Nīderlandiešu dizainers Valentin Loellmann ir izveidojis  neparastu un pasakainu, ar rokām taisītu mēbeļu kolekciju Seasons. Soliņi, ķeblīši, galdi - katrs ir savādāks un katrs ir neatkārtojams. Lai arī šo mēbeļu izmēri un funkcijas ir atšķirīgi, visām izgatavošanas process ir vienāds - gropētās tapiņas savieno riekstkoka zarus ar ozolkoka virsmām. Lai panāktu organiskāku un plūstošāku formu, salaiduma vietas tiek aizpildītas ar skaidu un līmes maisījumu. 

Mēbeles tiek apdedzinātas un apstrādātas ar vasku. Pēc virsmas apstrādes ar smilšpapīru, mēbeles tiek nopulētas un apstrādātas ar eļļu. Riekstkoka zari mēbelēm piedod dinamiku un katram individuālajam priekšmetam tiek piešķirts savs numurs.

I am treating materials like living organisms in my work. for example, a piece of wood is not mere material substance. in my creative vision and practice, it represents the opportunity to merge with other elements. the fusion of the various components stamps the final work pieces with its unique character.

in the act of artistic creation, I like to think of my 

pieces as 'being born’. 

- Valentin Loellmann

The Dutch designer Valentin Loellmann has created an unusual and storybook-looking, hand-made furniture collection Seasons. Stools, benches, tables - each of them is different and unique. Even though the furniture's dimensions and functions vary, the construction process is the same - mortise-and-tenon joints connect hazel branches and an oak top. To attain an organic and smooth form, the connections are filled with a mixture of sawdust and glue.

The pieces are burned and treated with wax. After the top is sanded, they are polished and treated with oil. Hazel branches add a dynamic to the furniture and each piece is marked and numbered.

Šūpuļtīkli: tad un tagad

Hammocks: then and now

Xcelsior ir ieradies jauns klāsts ar krāsainajiem šūpuļtīkliem no Dienvidamerikas. Ar rokām darinātie kokvilnas šūpuļtīkli ir pieejami visdažādākajās krāsās (gan vienkrāsaini, gan daudzkrāsaini) un visdažādākajos izmēros. Piedāvājam arī sēžamos šūpuļtīklus, kas radīs atvaļinājuma un vasaras sajūtu arī dzīvoklī vai mājā.

Nedaudz no šūpuļtīklu vēstures:

Šūpuļtīkls ir slings, kas izgatavots no auduma, virves vai pinuma un nostiepts starp diviem punktiem. To izmanto, lai šūpotos, gulētu vai atpūstos.

Šūpuļtīklu vēsture sākās Meksikā, kur tās iezemieši tos izmantoja gulēšanai. Vēlāk tos uz klāja izmantoja jūrnieki, lai pēc iespējas ekonomiskāk izmantotu pieejamo telpu, kā arī pētnieki un kareivji, kuri devās izlūkot mežainus apvidus. Šobrīd šūpuļtīkli saistās ar relaksāciju, kā arī tiek izmantoti kā viegli pārnēsājama gulta pārgājieniem un kempingos. Šūpuļtīkls ir kļuvis par simbolu vasarai, brīvlaikam, relaksācijai un vieglai, vienkāršai dzīvei.

Spāņu kolonisti ievēroja, ka indiāņi izmanto šūpuļtīklus, un vārds (hammock) nāk no Taíno kultūras Arawakan vārda (Haiti) un nozīmē „zvejas tīkls”. Sākotnēji šūpuļtīkli tika pīti no hamakas koka mizas, bet vēlāk to aizvietoja sizala šķiedra, jo tā bija plašāk pieejama. Viens no iemesliem, kādēļ šūpuļtīkli kļuva tik populāri Centrālajā un Dienvidamerikā, bija to spēja nodrošināt aizsardzību no slimību pārnēsāšanas, kukaiņu vai dzīvnieku kodumiem. Eiropu ar šūpuļtīkliem iepazīstināja Kristofers Kolumbs, kad viņš pāris atveda uz Spāniju no salām (kas šobrīd zināmas kā Bahamu salas). 

 

Šūpuļtīkla indiāņu izcelsme bieži netika minēta – īpaši angļu valodas avotos sākot no 18. gadsimta beigām. Semjuels Džonsons apgalvoja, ka vārdam esot sakšu saknes, bet šī etimoloģija ātri vien tika apstrīdēta. Vēlākie 19. gadsimta avoti šūpuļtīkla izgudrošanu saistīja ar Atēnu politiķi Alkibiādu. Saskaņā ar Plūtarha tekstiem, Alkibiādam esot bijusi galeras gulta, kas karājusies virvēs, lai arī tā netiek aprakstīta kā tīkls vai slings.

Ap 1590. gadu šūpuļtīklus sāka izmantot burukuģos, un Karaliskā flote oficiāli sāka izmantot auduma šūpuļtīklus 1597. gadā. Uz kuģa klāja šūpuļtīkli ne tikai ietaupīja vietu, bet arī aizsargāja jūrniekus no iespējas, izkrītot no gultas, nosisties vai iekrist ūdenī. Daudzi jūrnieki tā pierada pie šūpuļtīkliem, ka ņēma tos līdzi arī uz sauszemes. Šūpuļtīkli arī tikuši izmantoti kosmosa kuģos – Apollo programmā Lunārais modulis bija aprīkots ar šūpuļtīkliem komandierim un lunārā moduļa pilotam.

Meksikā šūpuļtīklus ražo ciematos ap Jukatanas galvaspilsētu Meridu, un tos pārdod gan lokāli, gan visā pasaulē. Tie nebija daļa no maiju civilizācijas un runā, ka tie tika ievesti Jukatanā no Karību jūras mazāk kā divus gadsimtus pirms Spāņu kolonizācijas. 

 

Jukatanas iedzīvotājiem šūpuļtīkli ir simboliski un kulturāli svarīgi un pat nabadzīgāko māju sienās ir šūpuļtīklu āķi. El Salavadoras lauku apvidū ģimenes mājās parasti ir vairāki šūpuļtīkli, kas karājas galvenajā istabā un tiek izmantoti sēdēšanai, gulēšanai vai kā bērnu šūpulīši.

Dienvidindijā tradicionāli tiek izmantoti pie griestiem stiprināmi šūpuļtīkli mazuļiem, kas gatavoti no piecus metrus gara, austa Sari. 

 

Šobrīd šūpuļtīklus izmanto visdažādākajos veidos, un tie tiek ražoti visdažādākajām vajadzībām.

Populārākie veidi ir Spreader-bar (atpazīstams pēc koka vai metāla stienīšiem šūpuļtīkla galvgalī un kājgalī), Maiju, brazīliešu, jūras, Nikaragvas, Venecuēlas (džungļu) un ceļojumu šūpuļtīkli.

Šūpuļtīklus var iegādāties:

xcelsior [vasarnīcā]: Kalnciema ielā 37 

Casa Nostra: Brīvības ielā 46

 

 

 

 

A new set of the colourful hammocks from South America has arrived in xcelsior. The handmade cotton hammocks are available in various colours (monochrome or multicoloured) and sizes. We also offer hammocks for sitting that will bring the feeling of vacation and summer into your flat or home.

A little bit on the history of hammocks:

A hammock is a sling that is made of fabric, rope, or netting and is suspended between two points. It is used for swinging, sleeping or resting.

The hammock's story began in Mexico, where the natives used them for sleeping. Later they were used by the sailors on decks to maximize the space and by explorers and soldiers traveling in wooded regions. Nowadays hammocks are connected with relaxing and are also used as ligthweight sleeping solution for camping trips. The hammock has become a symbol of summer, vacation, relaxing and easy living.

Spanish colonists noted Native Americans using hammocks and the word comes from Taíno culture Arawakan word (Haiti) and means “fish net”. Originally hammocks were woven out of bark of a hamack tree, which was later replaced by sisal fibers, as it was more abundant. One of the reasons why hammocks became so popular in Central and South America was their ability to provide safety from disease transmission, insect and animal bites. Hammocks were introduced in Europe by Christopher Columbus who brought a few back to Spain from the islands (the Bahamas now).

The Native American origin of the modern hammock and its name is often obscured in English-language sources from the late 18th century onward. Samuel Johnson claimed the word had Saxon origins but this etymology was soon debunked. The later 19th-century sources attributed the invention to the Athenian politician Alcibiades. This was inferred from Plutarch, who wrote that Alcibiades had his galley bed hung from ropes, but did not specifically describe it as a net or sling.

Around 1590 hammocks were used on sailing ships and the Royal Navy formally adopted canvas hammocks in 1597. Not only did they save space on the deck, they also protected the sailors from falling from the beds and dying or falling into water. Many sailors got so accustomed to hammocks that they also used them on solid ground. Hammocks were also used on spacecraft – in Apollo program the Lunar Module had hammocks for the commander and the pilot of lunar module.

In Mexico hammocks are produced in villages surrounding the Yukatán capital Mérida and they are sold both locally and internationally. They weren't a part of the Mayan civilization and it's said they were brought to Yukatán from the Caribbean fewer than two centuries before the Spanish conquest. 

 

For the inhabitants of Yukatán hammocks are symbolically and culturally important and even the poorest houses have hammock hooks in their walls. In the rural areas of El Salvador the family homes usually have more than one hammock that are hung in the main room and used for sitting, sleeping or as cradles for babies.

Ceiling mounted hammocks for babies are popular in Southern India and they're made from a 5 m woven Sari.

Nowadays hammocks are used in various ways and they're produced for various needs.

The most popular types of hammocks are Spreader-bar (recognizable from the wooden or metal bars at both ends of the hammock), Mayan, naval, Nicaraguan, Venezuelan (Jungle) and travel hammocks.

You can purchase the hammocks in

xcelsior [summer house]: Kalnciema street 37

Casa Nostra: Brīvības street 46